Latvija: Regulējums BESS un Saules Enerģijai — Negatīvas Cenas, Tīkla Tarifi un Tirgus Piekļuve

Negatīvās cenas un AER atbalsts: Latvijas situācija bez §51-tipa noteikuma

Atšķirībā no Vācijas (§51 EEG) vai Austrijas (§15 EAG), Latvijā nav kodificēta tieša AER atbalsta apturēšanas mehānisma negatīvo cenu stundās jauniem projektiem. Iemesls ir strukturāls: lielākā daļa esošo OI dalībnieku saņem fiksētu iepirkuma cenu (tarifs Euro/MWh, noteikts atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajām cenu formulām), nevis tirgus prēmiju; tāpēc Enerģijas publiskais tirgotājs (EPT) tos iepērk neatkarīgi no biržas cenas LV portāls — OIK atbalsta sistēma: 2,9 mljrd. eiro izmaksāti 2007–2025; 9 elektrostacijas turpina OI līdz 2033. gadam. Jauniem AER projektiem, kas uzsākti bez OI atbalsta, aktuāls ir tirgus risks: negatīvās cenas rada tieši apcirptus ieņēmumus, bet šajā gadījumā nepastāv regulatora noteikts apturēšanas pienākums vai kompensācija.

2025. gadā Latvijas tirdzniecības zonā 178 stundas tika fiksētas ar negatīvām elektroenerģijas cenām — fenomens, ko veicina straujā saules enerģijas ekspansija (vasarā saule dažos brīžos nodrošinājusi līdz trešdaļai no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa) un pieaugošā vēja jauda KEM — Latvijas enerģētikas nozares vēsturiskie brīži 2025: BRELL atvienošana 9.02.2025, 178 negatīvo cenu stundas, 85,73 EUR/MWh vidējā cena, Latvenergo 250 MW/500 MWh BESS mērķis. Vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool Latvijas tirdzniecības zonā 2025. gadā bija 85,73 EUR/MWh (2024. gadā — 87,43 EUR/MWh), kas liecina par cenošanas volatilitātes pastāvīgu apmēru, kuru var izmantot BESS arbitrāžai.

Jāatzīmē: Elektroenerģijas tirgus likuma (ETL) 30. pants nosaka, ka mājsaimniecību lietotāji var izmantot neto norēķinu sistēmu (iepriekš — neto uzskaite) — līdz 2029. gada 28. februārim — un kompensēt tīklā nodoto elektroenerģiju pret patēriņu gada ietvaros (marts–februāris). Pārejas periods uz neto norēķinu sistēmu tika apstiprināts ar 2023. gada 21. decembra ETL grozījumiem Latvijas Vēstnesis — ETL grozījumi (21.12.2023, spēkā 2024): enerģijas uzkrāšanas operators, neto norēķinu sistēma līdz 28.02.2029, aktīvais lietotājs (ETL 1.p. 31.apakšp.), sadales operatora BESS atļauja. Aktīvajiem lietotājiem (fiziskas un juridiskas personas, kas ražo elektroenerģiju pašpatēriņam un var pārdot vai dalīties ar pārpalikumu — ETL 1. pants, 31. apakšpunkts) paredzēta arī iespēja slēgt tiešus elektroenerģijas pirkuma līgumus ar ražotājiem Latvijas Vēstnesis — ETL grozījumi (21.12.2023, spēkā 2024): enerģijas uzkrāšanas operators, neto norēķinu sistēma līdz 28.02.2029, aktīvais lietotājs (ETL 1.p. 31.apakšp.), sadales operatora BESS atļauja. Piezīme par verifikāciju: vai Latvija plāno ieviest prēmijas apturēšanas mehānismu negatīvās cenas stundām jauniem OZE projektiem atbilstoši ES Elektroenerģijas tirgus dizaina reformas (EMD) ieteikumiem, pašlaik netika apstiprinātās publiskajās avotās — jāpārbauda SPRK un KEM.

Atvienošana, redispačs un obligātā elastīguma prasības

Latvijā pārvades tīkla kā vienota sistēmu operatora lomu pilda AS Augstsprieguma tīkls (AST), kas vienlaikus ir atbildīgs par sistēmas balansēšanu un kapacitātes rezervju nodrošināšanu. Atbilstoši Eiropas tīkla kodeksiem (VO (ES) 2017/1485 SOGL un VO (ES) 2017/2196 par ārkārtas situācijām) AST ir tiesīgs pasūtīt redispača pasākumus, ja tīklā rodas vai draud pārslodze. BRELL atvienošana 2025. gada 9. februārī radikāli palielināja prasības pēc vietējām balansēšanas rezervēm: pirms sinhronizācijas Baltijas valstis daļu balansēšanas kapacitātes aizpildīja no Krievijas sistēmas, pēc atvienošanas visa nepieciešamā rezerve ir jānodrošina iekšēji Baltic Times — Baltijas valstis pievienojušās MARI (10/2024) un PICASSO (04/2025); Baltijas balansēšanas kapacitātes tirgus (BBCM) uzsākts 02/2025; ~1 500 MW kopējais pieprasījums.

2024. gada oktobrī Baltijas PSO pievienojās Eiropas balansēšanas enerģijas biržas platformai MARI (Manual Activation of Reserves Initiative), kas nodrošina manuāli aktivizētās brīvās jaudas rezerves (mFRR) pārrobežu tirdzniecību. 2025. gada aprīlī Baltijas PSO pievienojās PICASSO platformai automātiskās frekvences atjaunošanas rezervēm (aFRR) Baltic Times — Baltijas valstis pievienojušās MARI (10/2024) un PICASSO (04/2025); Baltijas balansēšanas kapacitātes tirgus (BBCM) uzsākts 02/2025; ~1 500 MW kopējais pieprasījums. Tas nozīmē, ka Latvijas balansēšanas tirgus ir pilnībā integrēts Eiropas rezervju tirgū — BESS operators potenciāli var pretendēt uz visas Eiropas rezervju platformas pasūtījumiem.

ETL grozījumi (2024. gada oktobris) ievieš enerģijas uzkrāšanas operatora jēdzienu kā neatkarīgu sistēmas dalībnieku ar savām tiesībām un pienākumiem; sadales sistēmas operatoriem tagad atļauts uzstādīt uzkrāšanas iekārtas to sistēmās zudumu samazināšanai Latvijas Vēstnesis — ETL grozījumi (21.12.2023, spēkā 2024): enerģijas uzkrāšanas operators, neto norēķinu sistēma līdz 28.02.2029, aktīvais lietotājs (ETL 1.p. 31.apakšp.), sadales operatora BESS atļauja. Latvijā vēl nav ieviesta ekvivalenta Vācijas Redispatch 2.0 sistēmai, kurā visas AER iekārtas virs noteikta sliekšņa ir obligāti iesaistītas redispačā. Vietējo elastīguma shēmu (piemēram, slēguma elastīgums vai DSO elastīguma iepirkums) attīstība Latvijā pašlaik vēl nav pilnībā kodificēta — jāpārbauda aktuālie KEM un SPRK dokumenti par plānotajiem elastīguma mehānismiem sadales tīkla līmenī.

Jāuzsver, ka AST 2024. gada Kabineta dekrēts Nr. 674 (2024. gada 24. septembris) pilnvaroja AST iegūt, pārvaldīt un ekspluatēt akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas rezervju nodrošināšanai AST — BESS Rēzeknē (60 MW/120 MWh, RRF 100%) un Tumē (20 MW/40 MWh, CEF 75%); kopā 80 MW/160 MWh; FCR+aFRR priekšatteikums pabeigts; BBCM dalība no 29.10.2025; 77,07 milj. eiro. Rezultātā 2025. gada rudenī Rēzeknē (60 MW / 120 MWh) un Tumē (20 MW / 40 MWh) tika nodota ekspluatācijā AST 80 MW / 160 MWh kombinētā BESS — viena no jaudīgākajām Eiropas Savienībā, ko uzstādīja Rolls-Royce Solutions (Vācija). Finansējums: Rēzeknes BESS 100% no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF), Tumes BESS un apakšstaciju paplašinājumi — 75% līdzfinansē Savienojošās Eiropas instruments (CEF); kopējā summa — 77,07 miljoni eiro AST — BESS Rēzeknē (60 MW/120 MWh, RRF 100%) un Tumē (20 MW/40 MWh, CEF 75%); kopā 80 MW/160 MWh; FCR+aFRR priekšatteikums pabeigts; BBCM dalība no 29.10.2025; 77,07 milj. eiro.

Tīkla tarifi uzkrāšanas iekārtām: dubultā slodze un Latvijas regulatorais ietvars

Enerģijas uzglabāšanas iekārtu (akumulatoru) galvenais ekonomiskais šķērslis ir dubultā tīkla tarifa slodze: uzlādes brīdī akumulators tiek traktēts kā patērētājs un maksā sadales vai pārvades tarifa mainīgo komponentu, bet atdeves brīdī — sākotnēji rada ienākumus, kurus var apēst atkārtots tīkla piekļuves vai balansēšanas maksājums. Latvijā sadales tarifa struktūru nosaka AS Sadales tīkls saskaņā ar SPRK apstiprināto metodiku. SPRK 2023. gada decembrī apstiprināja jaunus sadales tarifus, kas stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra un 2025. gadam paliek nemainīgi SPRK — Sadales tarifi 2025. gadā nemainās (SPRK apstiprināti 2023. g. decembrī); valsts atbalsts sadales tarifam samazinās; tarifu metodika: ETL un Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likums.

Atšķirībā no Austrijas jaunā ElWG (§127 abs. 3, 20 gadu atbrīvojums no sadales puses tīkla maksājumiem) vai Vācijas §118 EnWG (pagaidu atbrīvojums), Latvijā vēl nav ieviests tieši kodificēts tīkla tarifa atbrīvojums akumulatoriem. ETL 2024. gada grozījumi gan ievieš enerģijas uzkrāšanas operatora definīciju un atļauj sadales operatoriem uzstādīt BESS to tīklos, bet netika atrasta specifikācija par to, vai komerciāli uzkrāšanas operatori bauda tarifa bebrīvumu uzlādes brīdī. Jāpārbauda: SPRK un KEM dokumenti par plānotajiem tarifa atvieglojumiem BESS operatoriem atbilstoši ES EMD reformas prasībām (VO 2024/1747, 6. pants, kas aizliedz dubulto tīkla tarifa slodzi uzglabāšanai).

Pārvades sistēmas tarifi atrunāti atsevišķi: AST sadarbībā ar SPRK izskata pārvades tarifa metodiku 2026. gadam — kopsavilkums publicēts SPRK publiskajās vietnēs SPRK — Sadales tarifi 2025. gadā nemainās (SPRK apstiprināti 2023. g. decembrī); valsts atbalsts sadales tarifam samazinās; tarifu metodika: ETL un Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likums. Saules paneļu un BESS projektu atbalsta shēmas privātpersonām paredz Altum finanšu instrumentus (30–40% no projektu izmaksām saules sistēmām; EKII akumulatoriem — līdz 50% no izmaksām, maksimāli 7 000 eiro) — šie atbalsti palīdz kompensēt infrastruktūras izmaksas, bet nav tīkla tarifa atbrīvojuma aizvietotājs Solar Surfers LV — Altum atbalsts saules paneļiem (30–40%, maks. 4 000–5 000 EUR); EKII BESS atbalsts (50%, maks. 7 000 EUR); pieteikšanās Altum portālā. Neto norēķinu sistēma paredz, ka iedzīvotāji var glabāt pārpalikuma elektroenerģiju sadales tīklā ar pārvades komponenta maksu 0,045 EUR/kWh, kas uzskatāma par sava veida virtuālā akumulatora izmantošanas maksu.

Tirgus iespējas akumulatoram: dienas priekšā, iekšdienas un Baltijas balansēšanas tirgus

Latvijā BESS operators var kombinēt ieņēmumus no četriem tirgus segmentiem:

1. Dienas priekšā tirgus (Nord Pool)
Nord Pool AS darbojas kā Latvijas nominētais elektroenerģijas tirgus operators (NEMO). Dienas priekšā (DA) aukcija notiek katru dienu plkst. 12:00 CET; cenas tiek noteiktas Latvijas tirdzniecības zonā (LV). Svarīgs 2025. gada notikums: pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības intervāliem iekšdienas tirgū (Baltijas tirgus pieņēma šo formātu 2025. gadā), kas palielina arbitrāžas iespējas elastīgiem resursiem kā akumulatori AST / Nasdaq — Baltijas elektroenerģijas tirgus pāriet uz 15 minūšu tirdzniecības intervāliem iekšdienas tirgū (2025); Nord Pool ieviešana; elastīgo resursu arbitrāžas potenciāls. Dienas priekšā cenas Latvijā uzrāda būtisku starpdienu un starpstundu svārstīgumu — vidēji 85,73 EUR/MWh 2025. gadā ar periodiskām negativitātes epizodēm (178 stundas), kas rada BESS lādēšanas iespējas par nulles vai negatīvām izmaksām KEM — Latvijas enerģētikas nozares vēsturiskie brīži 2025: BRELL atvienošana 9.02.2025, 178 negatīvo cenu stundas, 85,73 EUR/MWh vidējā cena, Latvenergo 250 MW/500 MWh BESS mērķis.

2. Iekšdienas tirgus (Nord Pool intraday)
Iekšdienas kontinuālā tirdzniecība notiek caur Nord Pool iekšdienas platformu, kas Baltijas zonas dalībniekiem pieejama no D-1 vakara. Ar MARI (pievienošanās 2024. gada oktobrī) un PICASSO (pievienošanās 2025. gada aprīlī) platformām Baltijas balansēšanas tirgus ir integrēts Eiropas viena logu piekļuves platformā — BESS operators var pieteikties balansēšanas enerģijas piedāvājumus vienotajā platformā visai Eiropai Baltic Times — Baltijas valstis pievienojušās MARI (10/2024) un PICASSO (04/2025); Baltijas balansēšanas kapacitātes tirgus (BBCM) uzsākts 02/2025; ~1 500 MW kopējais pieprasījums.

3. Baltijas balansēšanas kapacitātes tirgus (BBCM) un AST rezerves
Kopš 2025. gada februāra Baltijas PSO — AST, Elering, Litgrid — kopīgi iepērk balansēšanas kapacitātes rezerves ikdienas aukcijās. Pieejamie produkti Baltic Times — Baltijas valstis pievienojušās MARI (10/2024) un PICASSO (04/2025); Baltijas balansēšanas kapacitātes tirgus (BBCM) uzsākts 02/2025; ~1 500 MW kopējais pieprasījums: FCR (frekvences ierobežošanas rezerve) — priekšnoteikums stabilitātei pēc BRELL atvienošanas; mFRR (manuāli aktivizētā frekvences atjaunošanas rezerve) — Baltijas kopīgais iepirkums tika uzsākts 2025. gada februārī; kopējā Baltijas balansēšanas kapacitātes tirgus pieprasījums 2025. gadā — aptuveni 1 500 MW. aFRR — automātiskā frekvences atjaunošanas rezerve — pieejama kopš PICASSO pievienošanās 2025. gada aprīlī. AST akumulatoru sistēmas Rēzeknē un Tumē (kopā 80 MW/160 MWh) veiksmīgi izturēja FCR un aFRR priekšatteikumu testus un no 2025. gada 29. oktobra piedalās BBCM AST — BESS Rēzeknē (60 MW/120 MWh, RRF 100%) un Tumē (20 MW/40 MWh, CEF 75%); kopā 80 MW/160 MWh; FCR+aFRR priekšatteikums pabeigts; BBCM dalība no 29.10.2025; 77,07 milj. eiro. Komerciālie BESS operatori, kas vēlas piedalīties, jāpārbauda pie AST priekšatteikuma procedūrās atbilstoši Baltijas saskaņotajiem LFC rezervju priekšatteikuma principiem Baltic Times — Baltijas valstis pievienojušās MARI (10/2024) un PICASSO (04/2025); Baltijas balansēšanas kapacitātes tirgus (BBCM) uzsākts 02/2025; ~1 500 MW kopējais pieprasījums. Lai iesniegtu piedāvājumus, operators slēdz līgumu ar AST un reģistrējas kā balansēšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar ETL 13. pantu.

4. Kapacitātes mehānisms
Latvijā šobrīd nav nacionālā kapacitātes tirgus elektroenerģijai. Latvenergo un citi lieli ražotāji darbojas pēc pilnīgi liberalizētiem tirgus principiem, kur elektroenerģijas cena ir vienīgā kompensācija jaudai. ES EMD reforma (VO 2024/1747) uzskata kapacitātes mehānismus par pēdējo iespēju (last resort); Latvija šobrīd nav pieņēmusi lēmumu par nacionāla kapacitātes tirgus ieviešanu. Latvenergo publiskojis mērķi līdz 2030. gadam izvietot kopumā 250 MW / 500 MWh BESS jaudu, kas liecina par spēcīgu komerciālo pieprasījumu bez kapacitātes tirgus stimuliem KEM — Latvijas enerģētikas nozares vēsturiskie brīži 2025: BRELL atvienošana 9.02.2025, 178 negatīvo cenu stundas, 85,73 EUR/MWh vidējā cena, Latvenergo 250 MW/500 MWh BESS mērķis.